"Ja kaut kas nākas grūti, tad tas ir viens iemesls vairāk, lai to izdarītu."


Aksels Munte


Ieteikumi mīļdzīvnieku ēdināšanā:

Mēs nevēlamies pārrakstīt grāmatas par ēdināšanu, bet gribam paust savu viedokli par to, kāpēc izvēlēties mājās gatavotu ēdienu.

Kāpēc izvēlēties dabīgu ēdienu, nevis komerciāli ražoto sauso barību vai konservus?

Komerciālā barībā ir ērti iegādājama un lietojama (slinkā barība), taču tai ir savi mīnusi. Lielākoties komerciālā barība satur pārtikas piedevas - krāsvielas, konservantus, augu izcelsmes olbaltumvielas un citas vielas, kuru izcelsme nav izsekojama. Svarīgi, ka sausā barība kuņģī nonāk sausa un cieta. Bez tam ražotāju un zinātnieku izpratne par sausās barības sastāvdaļām un to attiecībām nepārtraukti mainās, atšķiras starp dažādiem ražotājiem un mēdz būt kļūdaina.

Vēl viens iemesls, kāpēc apsvērt domu par mīluļa ēdināšanu ar dabīgu ēdienu ir fakts, ka daudziem suņiem un kaķiem negaršo sausā barība un, ja mēs dotu iespēju izvēlēties, tie izvēlētos dabīgu pārtiku.

Ko mīlulim dot?

Dabīgs ēdiens sunim vai kaķim nav tas pats, kas barot mīluli ar to, ko ēdam paši. Dzīvniekiem nav vēlami ne tikai cepti vai žāvēti produkti, saldumi, dažādas garšvielas, bet arī daudzi produkti, kas mūsu uzturā uzskatāmi par veselīgiem, piemēram, vārīti kartupeļi vai putraimi, kurus ne suns, ne kaķis nespēj sagremot un izmantot. Labā ziņa ir tā, ka sagatavot ēdienu mīlulim nav tik laikietilpīgi kā sākumā varētu šķist.

Olbaltumvielu avoti

Suņi un kaķi var ēst jēlu gaļu , jo viņu gremošanas trakts ir piemērots šim nolūkam. Gaļēdāju gremošanas trakts ir salīdzinoši īss un kuņģa sulā ir zemāks pH, nekā cilvēkiem – tie spēj labi sagremot jēlo gaļu un maksimāli izmantot tās sastāvdaļas. Dzīvniekiem, kam nav alerģijas, var izēdināt vistas, tītara, pīles, cūkas, jēra, liellopa un citu dzīvnieku gaļu, bet alerģiskiem dzīvniekiem ieteicams neizēdināt t.s. sarkano gaļu.

Subprodukti , piemēram, sirds, liesa, aknas un kuņģis ir piemērotāki, nekā fileja, jo tie satur vairāk noderīgu barības vielu un vitamīnu. Arī tos ieteicams mainīt, lai nodrošinātu uztura dažādību.

Zivis ir labs nepiesātināto taukskābju avots, taču daļa zivju satur fermentu tiamināzi, kas noārda B grupas vitamīnus – tādēļ nevajadzētu izēdināt tikai un vienīgi zivju izcelsmes olbaltumvielas, bet mainīt proteīna avotus. Ieteicama ir balto zivju fileja, piemēram, heks, kā arī mencas fileja.

Olas ieteicams izēdināt veselas, nevis baltumu un dzeltenu atsevišķi. Maziem suņiem un kaķiem labi piemērotas ir paipalu olas.

Par piena došanu suņiem un kaķiem viedokļi dalās tādēļ, ka daudziem pieaugušiem dzīvniekiem neizstrādājas ferments laktāze, kas sašķeļ pienā esošo laktozi un tādēļ tie ne tikai neizmanto pienu kā uzturvielu avotu, bet pēc piena uzņemšanas viņiem sākas caureja. Taču, ja dzīvnieks pie piena ēšanas ir radināts no mazotnes un tam nerodas vēdera darbības traucējumi, pienu var izmantot kā vērtīgu olbaltumvielu avotu.

Piena produkti ir vieglāk sagremojami, nekā pats piens. No tiem dzīvniekiem piemērotākie ir kefīrs (satur gremošanas traktam labvēlīgas baktērijas) un vājpiena biezpiens.

Vitamīnu un minerālvielu avoti

Gan suņu, gan kaķu ēdienam var pievienot tādus dārzeņus kā ķirbji, gurķi, kabači, ziedkāposti. Ja tie tiek izēdināti svaigā veidā, netiek zaudēti vitamīni. Dārzeņus vēlams izēdināt smalki rīvētus vai sasmalcinātus ar blenderi, jo suņiem un kaķiem ir grūtības ar augu šūnapvalku šķelšanu.

Iekštelpās dzīvojošiem kaķiem jānodrošina pieeja zālei ne tikai kā vitamīnu avotam, bet arī tādēļ, ka kaķi, ēdot zāli, izraisa fizioloģisku vemšanu un attīrīšanos no apmatojuma kamoliem. Mājās gatavotam ēdienam var pievienot arī dilles, pētersīļus un nātres kā vitamīnu un minerālvielu avotu. Piemēram, nātres ir vērtīgs dzelzs avots.

Graužot kaulus, suns darbina žokļus, tīra zobus un iegūst vērtīgas uzturvielas, taču tos drīkst dot tikai svaigā veidā, nepieļaujot lielo stobrkaulu sagraušanu šķēpelēs, kā arī nedodot vistu (izņemot svaigus vistu kakliņus, kas ir mīksti) un trušu kaulus.

Ogļhidrātu avoti

Piemēroti ogļhidrātu avoti ir tādi graudaugi kā griķi, rīsi un prosa, kurus vārītus piejauc pārējam ēdienam, kā arī auzu pārslas, kuras var izēdināt aplietas ar verdošu ūdeni.

Ko nedrīkst dot?

Ir daudz produktu, kurus nedrīkst dot, piemēram, rozīnes un sīpoli, jo rozīnes satur pesticīdus, bet sīpoli dzīvniekam var izraisīt sarkano asinsķermenīšu plīšanu. Pirms jebkura jauna produkta pievienošanas dzīvnieka ēdienkartei ieteicams painteresēties par to vai produkts ir piemērots dzīvnieka uzturam.

Kā noteikt piemērotu ēdiena daudzumu?

Nosakot ēdiena daudzumu, jāņem vērā dzīvnieka svars un aktivitātes līmenis. Pieaugušam kaķim nepieciešams aptuveni 4% no ķermeņa svara (200g ēdiena uz 5kg smagu kaķi). Pieaugušam sunim nepieciešami 2-3% no vēlamā ķermeņa svara dienā. Tātad 10kg smagam sunim nepieciešami 200-300g dienā. Aktīvam sunim nepieciešamais ēdiena daudzums būs tuvāk 3%, bet sunim ar lēnu vielmaiņu – tuvāk 2%.

Svarīgi vērot dzīvnieka ķermeņa kondīciju un ēdiena daudzumu pielāgot tā, lai dzīvnieks būtu optimālā kondīcijā. Par ķermeņa svaru vēlams konsultēties ar veterinārārstu.

Vispārīgi ieteikumi:

  • Ja dzīvnieks līdz šim ir ēdis cita veida barību, ieteicams ēdināšanas nomaiņu veikt pakāpeniski. Ja gaļa līdz šim tikusi vārīta, tad sākumā to ieteicams nedaudz pavārīt, vēlāk applaucēt un tikai pēc tam dot jēlu, kad dzīvnieks ir pieradis.
  • Lai gan visa tirdzniecībā pieejamā gaļa ir pārbaudīta uz parazītu klātbūtni, drošāk to pirms izēdināšanas ir sasaldēt. Arī medījumu drīkst izēdināt tikai pēc pārbaudīšanas un trihinelozi. Arī zivis ieteicams sasldēt vai applaucēt.
  • Negriezt gaļu sīki, lai dzīvniekam ir iespēja nodarbināt žokļus un izpaust dabiskos instinktus.
  • Dārzeņus vēlams iegādāties no zināmiem audzētājiem, kas neizmanto pesticīdus.
  • Gaļu un dārzeņus var sagatavot ilgākam laikam, tos sasaldējot.
  • Ja dzīvnieks sākumā grib no dārzeņiem izlasīt gaļu, tad tos var sajaukt, piemēram, ar maltu gaļu.