"Ja kaut kas nākas grūti, tad tas ir viens iemesls vairāk, lai to izdarītu."


Aksels Munte


Kas ir socializācija un kad tā ir vissvarīgākā?

Kucēna socializācija ir tā iepazīstināšana ar cilvēkiem, vietām, virsmām, objektiem un citiem dzīvniekiem tādā veidā, kas palīdz sunim uzzināt, kā pareizi reaģēt uz tiem un gūt pozitīvu pieredzi. Kucēna smadzenes visvairāk tiecas pieņemt jaunu pieredzi 4-12 nedēļu vecumā, taču uzskata, ka socializācija īpaši svarīga ir 4-16 nedēļu vecumā. Lai gan socializācija kucēna vecumā ir pamats suņa uzvedībai, to ir vēlams turpināt visu suņa dzīves laiku.

Agrīnā socializācija 4-16 nedēļu vecumā (kā kucēns mācās šajā laikā)

3-5 nedēļu vecumā kucēns sāk iepazīt apkārtni, kompanjonus (cilvēku un citus dzīvniekus) un attiecības, sāk mācīties rotaļāties.

4-12 nedēļu vecumā kucēns mācās kļūt par suni ar socializācijas palīdzību.

4-6 nedēļu vecumā kucēns ir guvis pirmos iespaidus no brāļiem un māsām, kā arī cilvēka. Tas ir pilnveidojis savas rotaļas, sociālās prasmes, apvaldītu košanu, sociālo struktūru un fizisko koordināciju.

5-7 nedēļu vecumā attīstās ziņkārība un kucēns pēta jaunas vietas. Šajā laikā kucēnam ir nepieciešama pozitīva pieredze ar cilvēku.

7-9 nedēļu vecumā kucēnam kļūst precīzākas fiziskās prasmes (koordinācija) un ir pilnībā attīstījušās maņas.

8-10 nedēļu vecumā kucēns sajūt bailes – tas var satraukties no parastiem objektiem un pieredzes, tam nepieciešams pozitīvs treniņš un socializācija šajā laikā.

9-12 nedēļu vecumā kļūst smalkāka reakcija, sociālās prasmes ar citiem suņiem un vairāk pēta apkārtējo vidi, vietas un objektus. Šajā laikā kucēns sāk fokusēties uz cilvēku. Šis ir labs laiks apmācības sākšanai.

Aptuveni 4mēn. vecumā kucēnam ir vēl viens baiļu posms.

Svarīgākais socializācijas procesā:

Jāapbalvo kucēns par vēlamu uzvedību, katari socializācijas reizei jābūt patīkamai, bet par īpaši nevēlamu uzvedību jāignorē kucēns vai ar balsi jāizrāda, ka šī uzvedība nav vēlama.

Jāizvairās no tā, kas var ļoti izbiedēt kucēnu (piemēram, svešiem, lieliem, agresīviem suņiem).

Jāizprot kucēna bailes; nedrīkst kucēnu žēlot un mīļot, ja viņš baidās, bet jārada kucēnam sajūta, ka viņš ir drošībā un ka saimnieks kontrolē situāciju.

Socializācija jāsāk pakāpeniski:
  • ģimene → daži nepazīstami cilvēki → lielas cilvēku grupas
  • klusas vietas → skaļas vietas
  • aizvērts lietussargs → atvērts lietussargs → lietussarga atvēršana
  • mazs suns/kucēns → liels suns.
Socializāciju vēlams veikt regulāri, vienā dienā kucēnu pārlieku nenoslogojot ar jauniem iespaidiem.

Kamēr kucēns nav vakcinēts, ieteicams to nevest uz suņu laukumiem un veikt socializāciju mājas apstākļos.

Kucēnu vēlams iepazīstināt ar:

virsmām - koka grīda, skaidas, paklājs, flīzes, klona grīda, linolejs, zāle, siens, zeme, dubļi, peļķes, sniegs, akmeņaina grants, režģīs, nelīdzenas virsmas, galds, svari u.c.
objektiem - pūkainas rotaļlietas, lielas un mazas bumbas, smagas rotaļlietas, dīvaini skanošas rotaļlietas, koka priekšmeti, papīra vai kartona priekšmeti, metāla priekšmeti u.c.
vietām - pagalms, citu cilvēku mājas, suņu skolas laukums, ūdeņi (ezers, dīķis, jūra), laiva, pagrabs, lifts, automašīna,braucoša automašīna, sabiedriskais transports, suņu izstāde vai cits suņu pasākums, veterinārā klīnika (bez procedūrām, tikai apmeklējums) u.c.
cilvēkiem - pieaugušiem cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem gados, kā arī ar cilvēkiem, kas sunim var šķist neparasti, piemēram, netipisku kustību vai priekšmetu dēļ– sētnieki, nūjotāji u.c.
skaņām - durvju atvēršana, durvju zvans, bērnu rotaļāšanās, mazuļa kliegšana, veļasmašīna, dziedāšana, zirgu zviegšana, ballīte u.c.
objektiem, kas ātri pārvietojas - skrituļslidotāji, riteņbraucēji, skrējēji, automašīnas, skrienoši kaķi, bērni, kas spēlē futbolu u.c.
dzīvniekiem - rotaļāšanās ar citiem kucēniem (vai pazīstamiem pieaugušiem suņiem), socializācija ar citiem dzīvniekiem.

Vēlams nodrošināt kucēnam dažādus izaicinājumus:

  • kāpšana uz kastes, līšana tajā iekšā un ārā
  • līšana tunelī
  • kāpšana pa kāpnēm
  • kāpšana pāri šķēršļiem
  • paslēptu lietu meklēšana
  • iešana caur automātiskajām durvīm
  • iekāpšana vannā

Nepieciešama arī regulāra darbošanās ar saimnieku (un ģimeni) vairākas reizes nedēļā:

  • turēšana zem rokas
  • atrašanās uz grīdas netālu no saimnieka
  • atrašanās pie saimnieka kājām
  • galvas turēšana
  • skatīšanās ausīs, mutē utt.
  • temperatūras mērīšana
  • turēšana klēpī
  • turēšana kā tur mazuli
  • nagu apgriešana
  • ķemmēšana
  • pieradināšana pie kaklasiksnas, pavadas, peldvestes u.c.